Kopsavilkums

Grāmatā analizēta situācija, kurā nonākušas Latvijas skolas ar krievu mācību valodu. Grāmatā parādīta šīs situācijas izpētes, gaita un rezultāti. Par ierosinājumu pētījuma sākšanai kalpoja fakts, ka sabiedriskajās diskusijās dominēja pārāk vienkāršots un politizēts skatījums uz situāciju. Pētījuma galvenais uzdevums bija visperspektīvāko šīs situācijas aprakstīšanas kontekstu meklēšana.

Pētīšanas metodes pamatā ir autoru pieņēmums, ka krievu mācību valodas skolās notiekošais ir jāvērtē saistībā ar izglītības attīstības projektiem Latvijā. Šajā nolūkā novērtēt izglītības procesu potenciālo dalībnieku iespējas izvirzīt šādus projektus. "Izglītības attīstības" ietvars, savukārt, nozīmē to, ka skolas ar krievu mācību valodu ir jāaplūko kā vietas, kur jābūt rodamiem attīstības resursiem.

Pētījuma struktūru veidoja darbs divos slāņos. Pirmais slānis — respondentu un ekspertu veikto situācijas vērtējumu lauka iezīmēšana. Otrais slānis — darbs, lai paplašinātu šo vērtējumu kontekstu un noformētu tos projektēšanas ietvaros.

Visas šīs grāmatas daļas kopā veido daudzslāņainu situācijas ainu: no ekspertu novēroto objektu un tendenču kartes līdz ekspertu darba paņēmienu un pētījuma autoru darba paņēmienu kartei.

Grāmatas pirmajā daļā aprakstīti, ekspertu darba ekspertseminārā darba tematiskās telpas projektēšanai veltīto pārrunu visraksturīgākie momenti. Kā visproduktīvākās tēmas situācijas novērtēšanai skolās un perspektīvu novērtēšanai pamatoja tēmas: "Krievu mācību valodas skolas misija" un "Paaudžu maiņa un skolas loma šajā procesā".

Otrajā daļā sniegti skolu vadītāju un administratoru un skolēnu vecāku aptauju rezultāti. Skolu vadītāju un administratoru aptauja ir parādījusi, ka vairums respondentu pauž gatavību nopietnām pārmaiņām izglītības jomā, bet viņu nodrošinājums ar resursiem, pirmām kārtām projektēšanā un vadībā, ir acīmredzami nepietiekams. Vecāku aptauja ir parādījusi viņu pārliecinošu orientāciju uz bērnu izglītošanu dzimtajā valodā un prasību pēc augsta izglītības līmeņa, kas atbilst vēlmei, lai bērni nākotnē izietu pasaules un Eiropas speciālistu tirgū.

Trešajā daļā parādīts ekspertsemināra organizēšanas veids un galarezultāti. Ekspertu kopīgais secinājums par situāciju rāda, ka sabiedrībā pastāvošie krievu mācību valodas skolu problēmu vērtējumi pēc sava līmeņa neatbilst projektēšanas un situācijas kardinālas izmainīšanas uzdevumam. Būtiski secinājumi ir izdarīti arī par ekspertu darba paņēmieniem. Ir noteikts, ka šiem paņēmieniem raksturīgs sabiedrisko mērķu un vērtību izstrādes trūkums un tas, ka reālās īstenības aprakstīšanai izmantotas aizgūtas darbības, nevis tās, kurās ekspertiem ir personīgā pieredze.

Ceturtajā un piektajā daļā sniegti ekspertsemināra dokumentālie materiāli: fragments no tēmas par krievu mācību valodas skolu misiju apspriešanas un trīs grupas ekspertslēdzienu.

Sestā daļa veltīta Latvijas likumdošanas lomas izglītības attīstības procesu nodrošināšanā un iespējamo situācijas attīstības tendenču ekspertvērtējumam. Vairums ekspertu likumdošanas lomu attīstības procesos ir novērtējuši kā negatīvu vai neitrālu. Jautājumā par tendencēm eksperti viennozīmīgi prognozē situācijas pasliktināšanos izglītībā, konkrēti: izglītības kvalitātes pazemināšanos, ja netiks veikti noteikti pasākumi. Eksperti uzskata, ka labvēlīga situācijas attīstība ir iespējama tikai tad, ja tiks radīti atbilstoši nosacījumi. Par galveno nosacījumu eksperti uzskata dažādu iedzīvotāju grupu tiesību vienlīdzību un pārmaiņas sabiedriskajā apziņā, pievēršot uzmanību rūpēm par nākotni.

Septītajā daļā sniegts pētījuma kopsavilkums. Situācijas attīstības perspektīvas autori saista ar divām pastāvošajām tendencēm. Pirmā tendence — demokrātisko principu atjaunošana realizējot tiesības uz izglītību Latvijas Republikā. Tā, savukārt, var norādīt uz institucializācijas procesu sākumu izglītībā valsts mērogā. Otrā tendence — sabiedrisko struktūru veidošana tās iedzīvotāju daļas sociālo un kultūras vajadzību nodrošināšanai, kura sevi identificē kā krievus vai krieviski runājošus. Tā, savukārt, var norādīt uz pilsoniskas sabiedrības veidošanās procesu sākumu.

Grāmatas pielikumā sniegti pētījuma darba instrumenti un palīgmateriāli: anketas, semināru programmas, dalībnieku saraksti u.c.